Not of This World (Latvian edition): NE NO ŠĪS PASAULES

By Andrey Shapoval

Jēzus teica: "Mācieties no Manis..." Viņš ne tikai sludināja, Viņš parādīja, cik tuvām jābūt mūsu attiecībām ar Tēvu. 

Jā, mēs esam aicināti būt līdzīgiem Jēzum - šajā pasaulē, bet NE NO ŠĪS PASAULES, 

• Language: Latviešu valoda
• Publisher: Flame of Fire Ministry
• Release date: Jun 5, 2024
• ISBN: 9798330218066

Andrey Shapoval

Андрей Шаповал - пастор-евангелист, миссионер, всемирно известный спикер и основатель служения Пламя Огня (Flame of Fire Ministry). После своего покаяния он полностью посвятил себя познанию Бога, и вскоре у него произошла сверхъестественная встреча с Иисусом. Андрей страстно влюблен в Бога и служит людям с отцовским сердцем. Вместе с командой служения он по всему миру проводит огромные крусейды, школы, конференции, проповедуя Евангелие Царства в силе и славе Божьей. Через его служение огромное колличество людей приходят ко Христу и переживают огонь Святого Духа; Бог освобождает, исцеляет и восстанавливает жизни людей. Андрей со своей супругой Наташей растят четырех детей и проживают в Сакраменто, Калифорния. www.ffministry.com

Book preview

NE NO ŠĪS PASAULES: Ielūgums slepenajā kambarī, Dieva tuvumā, Viņa kundzībā

Autortiesības © 2024 Andrejs Šapovals

Visas tiesības aizsargātas.

Sagatavošana publicēšanai Andrey Shapoval Ministry International:

Aināra Krastiņa tulkojums

www.shapovalministries.com

Plašāku informāciju par grāmatu izplatīšanu visā pasaulē var atrast: www.ffministry.com/books

Visas tiesības aizsargātas. Nevienu šīs grāmatas daļu nedrīkst reproducēt vai izmantot jebkādā veidā vai ar jebkādiem līdzekļiem, elektroniski, mehāniski, ieskaitot fotokopēšanu, ierakstīšanu vai citus līdzekļus, bez iepriekšējas rakstiskas autortiesību īpašnieka atļaujas. Izņēmums ir recenzentiem, kuri recenzijā vēlas citēt īsus fragmentus, kas paredzēti žurnālam, tīmekļa vietnei, laikrakstam, audio un video ierakstam, televīzijas vai radio programmai.

Visi Svēto Rakstu citāti atbilst Bībeles latviešu valodas tulkojumam.

© Septītās dienas Adventistu Baznīca

Bībeles teksts: © Latvijas Bībeles Biedrība

Es pieņēmu lēmumu par sevi

ka esmu dzimis atmodai.

Dievam ir mērķis:

aizdegt visapkārt visu paaudzi!

Es neesmu viens – mūsu ir daudz!

Kurš stājies līdzās – viens ceļš.

Mēs iznīcinām tumsas valstību šeit

un piepildām Gaismas Valstību.

Andrejs Šapovals

Ievads

NO KURIENES TU UZRADIES?

No kurienes tu uzradies? – es atkal sadzirdēju šo jautājumu savā adresē. Manā priekšā stāvēja vīrietis, kurš bija kalpotājs un uzsvērti skatījās man acīs. – Kas tu esi? Es nekad iepriekš par tevi neesmu dzirdējis. Tas, ko Dievs šodien darīja caur tevi... tā uguns un svaidījums... es nekad savā dzīvē tādu neesmu pie dzīvojis..."

Tas notika pēc kalpošanas konferencē Eiropā, kur es biju spīkers. Mana sprediķa laikā Dievs Sevi izpauda spēcīgā veidā. Es tieši redzēju, kā Svētais Gars nolaidās pār zāli, un es vadīju cilvēkus lūgšanā. Daudzi sāka piedzīvot Dieva uguni un saņēma kristību ar Svēto Garu. Tad es devos lejup zālē un sāku kalpot cilvēkiem. Kalpošana beidzās, taču cilvēki neizklīda. Es joprojām jutu spēcīgu svaidījumu un Dieva uguni savā ķermenī, taču laika trūkums mani spieda steigties. Tieši pie izejas šis kalpotājs mani apturēja, un viņa acīs es redzēju gan sajūsmu, gan asaras, gan milzīgas slāpes pēc Dieva realitātes. Viņš burtiski pieprasīja no manis atbildi: no kurienes tu uzradies?!.

No slepenā kambara... es atbildēju, un tad, svētījis viņu, turpināju savu ceļu.

Patiesībā ilgu laiku neviens mani nepazina kā sludinātāju. Es jau arī nemeklēju slavu, nemeklēju kanceli, nemeklēju slavu starp sludinātājiem. Es gribēju būt zināms garīgajā pasaulē, Dieva Valstībā. Daudzus gadus es vienkārši biju kopā ar Jēzu, meklēju attiecības un tuvību ar Viņu. Bet, kā jau zināms, viss slepenais galu galā atklājas un top skaidrs.

Kad 2002.gadā savu dzīvi veltīju Tam Kungam, Es sev izvirzīju vienu mērķi — iepazīt Dievu. Jā, es uzaugu Ukrainā, kristīgā ģimenē, un kopš bērnības dzirdēju stāstus par Dievu, bet... nekad nepazinu viņu personīgi. Tāpēc tajā dienā savas grēku nožēlas laikā es teicu Dievam: divdesmit divus gadus esmu daudz dzirdējis par Tevi, bet no šī brīža es darīšu visu, lai iepazītu Tevi tuvāk. Tajā brīdī es nedomāju par kalpošanu Dievam — es vienkārši meklēju personiskas attiecības ar Viņu un nolēmu tam visam veltīt sevi pilnībā – nevis kalpošanai Dievam, bet Pašam Dievam. Un līdz pat šai dienai es mērķtiecīgi nošķiru sevi, lai būtu kopā ar Viņu un zinātu, kāds Viņš ir patiesībā. Par šo tuvību es cīnos jau divdesmit gadus – lai nenoklīstu no ceļa, nenovērstu uzmanību uz sekundārām lietām un lai Dievs manā dzīvē paliktu Tas Kungs, un es būtu veltīts Viņam. Kalpošanai ir jābūt auglim manām attiecībām ar Viņu, viņa darbam caur mani. Es nekalpoju kalpošanas pēc, es kalpoju Dievam, sniedzot sevi Viņam, un Viņš veic Savu kalpošanu caur mani. Es sapratu, ka nav iespējams piepildīt Dieva gribu uz zemes, balstoties tikai uz savām paša spējām. Dieva griba piepildās caur mums ar Viņa roku, nevis ar mūsu harizmu. Citiem vārdiem sakot, caur Tā Kunga iepazīšanu mēs kļūstam par kanālu starp debesīm un zemi un ļaujam Dievam vienkārši plūst caur mums, darot Savu darbu.

Šajā grāmatā mana uzmanība netiks pievērsta kalpošanai. Es nedalīšos ar jums ar klasisko lūgšanu modeli vai to, kā pravietot un izdzīt dēmonus. Es jums nemācīšu, kā veikt evaņģelizāciju un kruseīdus – jūs to varēsiet izdarīt paši, ja sapratīsiet šīs grāmatas būtību. Es vēlos jums parādīt, kā atgriezties Tēva mājā, Viņa pajumtē, un veidot ciešas attiecības ar Viņu; kā būt viņa dēlam un Viņa aizbildniecībā; kā būt cilvēkam pēc Dieva sirds, lai piepildītu visas Viņa vēlmes uz zemes. Es jums atvēršu savas kļūdas, jo nevēlos, lai arī jūs tās pieļautu. Es dalīšos ar jums savā pieredzē un tajā, ko Dievs man ir mācījis gadu gaitā, atjaunojot Mani Dieva dēla statusā.

Dievs šodien paceļ savus dēlus un meitas, jo visa radība gaida Dieva dēlu atklāsmi jeb parādību, (skat.: Romiešiem 8:19). Tāpēc pēdējos laikos pasaulei atklāsies ne vienkārši kristieši, bet Dieva dēli – tieši viņi atnesīs Tēva godību uz šo zemi! Tikai dēls spēj redzēt tēvu radošu un piepildīt Viņa gribu. Tikai dēlam ir līdzdalība mantojumā. Tikai dēls pazīst Tēvu un brīvprātīgi pakļaujas Viņam. Patiesībā augstākais brīvības līmenis ir pilnīga atkarība no Tā Kunga! Tajā ir mūsu mantojums un mērķis, elpa un prieks. Un Dieva griba uz zemes ir tieši saistīta ar dēla statusu. Tas ir atšķirīgs domāšanas veids. Dēls domā citādi kā vergs vai algotnis. Dēla statuss ir saistīts ar briedumu, un briedums ir saistīts ar atbildību Tēva mājā. Tas nozīmē, ka mūsu ēdiens ir pildīt Dieva gribu un darīt viņa darbu uz šīs zemes.

Vecajā Derībā Jesajas 40. nodaļā ir rakstīts: Saucēja balss tuksnesī, sagatavojiet Tam Kungam ceļu... Jaunajā Derībā šie vārdi tiek atkārtoti pirms Jēzus Kristus ierašanās: ... sagatavojiet ceļu Tam Kungam...(Marka 1:3). No tā izriet, ka Dievs gaida, kad mēs Viņam sagatavosim ceļu. Mēs bieži gaidām Dievu, bet patiesībā Dievs gaida, kad mēs Viņam sagatavosim ceļu un Viņš varēs izpaust sevi uz zemes. Jā, Vecās Derības laikā cilvēki gaidīja Dievu, bet tagad Jaunās Derības laikā, Dievs gaida mūs. Jaunajā Derībā Svētais Gars jau ir nonācis pie cilvēkiem, un tagad Viņš ir šeit starp mums. Nevis Dievs ir aizņemts, kā domā daudzi, diemžēl tie esam mēs, kuri bieži esam aizņemti.

Reiz Dievs man teica: Es meklēju tavu klātbūtni vairāk nekā tu Manu. Es gribu attiecības ar tevi vairāk nekā tu ar Mani. Viņa vārdi mani stipri satricināja. Aizdomājieties, ka tas taču bija Viņš, kurš uzsāka saziņu ar cilvēku. Viņš pirmais mūs iemīlēja. Viņš mūs atrada un izvēlējās. Viņš mūs izpirka un piedeva mums. Viņš vēlas ciešas attiecības ar katru no mums. Dievs!!! Un viņš gaida, kad mēs nodosim paši sevi Viņam, lai Viņš varētu veidot attiecības ar mums. Tāpēc Svētais Gars arī šodien saka: sagatavojiet ceļu Tam Kungam, dariet Viņam taisnus ceļus, lai katrs kalns pazeminās, greizais lai iztaisnojas, nelīdzenie ceļi kļūst gludi, un tad parādīsies Tā Kunga godība.

Ja mēs ļausim Dieva Vārdam labot mūsu līkločus, lepnumu un nelīdzenos ceļus, un tikt galā ar mūsu domāšanas veidu, mēs redzēsim, kā atklāsies Tā Kunga godība. Es noteikti zinu, ka Dievs vēlas parādīt savu Debesu slavu uz Zemes vairāk, nekā to vēlamies mēs. Bet tam mums ir vajadzīga Dieva iepazīšana un personīgās attiecības ar Viņu.

Slepenā istaba, ciešas attiecības ar Dievu, nošķirtība, Dieva iepazīšana ir manas dvēseles, manas sirds, mana gara tēma. Meklēt Viņu līdz pēdējam elpas vilcienam, meklēt Viņa seju, dzirdēt Viņa balsi, kļūt par cilvēku pēc Paša Dieva sirds, būt Viņa dēlam, piepildīt viņa vēlmes – tajā mēs ienirsim ar šīs grāmatas palīdzību. Vai esat gatavi?

Tad ar pilnu jaudu uz priekšu!

1. Nodaļa

JAUNĀKĀ DĒLA ATGRIEŠANĀS

Jēzus viņam saka: ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.

Jāņa 14:6

2002. gadā pēc pārdabiskas tikšanās ar Jēzu¹ es sapratu, ka Dievā ir kaut kas vairāk, nekā es līdz šim zināju. Es katru dienu saucu uz Dievu, sakot, ka nevēlos nodzīvot parastu kristīgo dzīvi. Es lūdzos, gavēju, daudz pārdomāju Vārdu, pārlasot nodaļu pēc nodaļas. Dieva realitāte mani aizrāva arvien vairāk un vairāk. Daudz reižu es kliedzu uz debesīm: Dievs, nemeklē vairāk cilvēku pēc Tavas sirds — Tu viņu jau esi atradis! Ņem mani! Atveries man. Atklāj man savu gribu!. Es pat sāku likt modinātāju un celties nakts vidū, lai vienkārši pabūtu kopā ar Dievu. Un katru vakaru es atkārtoju vienu un to pašu: Dievs, es tikai gribu būt kopā ar tevi. Atveries man. Atver man Savu sirdi. Kas ir Tevī? Kāda ir Tava griba?. Tas ilga vairākus mēnešus... Es biju neatlaidīgs un nepadevos, un Dievs sāka man atklāties, mācīt mani caur Savu Vārdu un vadīt mani dziļāk Viņa iepazīšanā.

Vai esat kādreiz aizdomājušies par to, kas piepilda Dieva sirdi? Kas ir Viņa saprātā? Kādas ir Viņa idejas par mums kopš pasaules radīšanas? Kādas ir viņa vēlmes? Vai esat kādreiz lūguši par to? Esmu pārliecināts, ka apustulis Pāvils par to lūdza un uzdeva Dievam tādus jautājumus, tāpēc viņam tika dota atklāsme no Svētā Gara, un viņš to mācīja Draudzei:

… Lai slavēts Dievs un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas mūs svētīja Kristū ar visu garīgo svētību debesīs, jo Viņš mūs viņā izvēlējās pirms pasaules radīšanas, lai mēs būtu svēti un bezvainīgi viņa priekšā mīlestībā, iepriekš nosakot mūs adoptēt caur Jēzu Kristu, pēc Savas gribas labvēlības…

Efeziešiem 1: 3–5, autora izcēlums

Tātad Raksti saka, ka Viņš jau iepriekš nolēma mūs darīt par dēliem — tā bija Viņa vēlme no iesākuma! Tā bija Viņa vēlme kopš pasaules radīšanas. Darīt mūs par Viņa dēliem ir Viņa griba, sirds vēlme, sapnis. Mani un tevi! Dievs tik ļoti mīlēja cilvēkus, ka Viņš visu atdeva, lai padarītu mūs par saviem bērniem. Tas ir Viņa priekšnoteikums, kļūt mums ne tikai par Dievu, bet arī par Tēvu. Ko Viņš arī izdarīja caur Jēzu Kristu.

Iedomājieties, pašā sākumā Dievs nevarēja atvērties cilvēkiem kā Tēvs. Viņš to nevarēja izdarīt Vecajā Derībā līdz Sava Dēla Jēzus Kristus atnākšanai. Tāpēc Vecajā Derībā mēs satiekam Dievu ar vārdiem Visvarenais, Es esmu, Tas Kungs, Adonai, Elohim un tā tālāk, bet nesatiekam viņu kā mūsu Debesu Tēvu.

Es Gribu Tevi Darīt Par Savu Dēlu!

Padomājiet: no Visuma pirmsākuma Dievs ir redzējis katru no mums mūsu gadsimtā un paaudzē, un viņa sirds dega ar kvēlu vēlmi mūs darīt par dēliem un meitām. Tas bija viņa gribas noslēpums, ko viņš atklāja caur Jēzu. Viņš burtiski izlēja sirdi mūsu priekšā: Es – Tēvs. Lūk, kas ir Manī. Es gribu jūs darīt par dēliem un meitām, lai Jūs būtu Mani, Mans īpašums.

Bet lūk, kur ir aizķeršanās: viena lieta ir lasīt un dzirdēt par to, un otra lieta ir pieņemt šo atklāsmi un sākt to iepazīt. Un trešā ir to iemiesot un pielietot savā dzīvē. Galu galā ir svarīgi ne tikai zināt informāciju par Dieva bērna statusu un Viņa gribas noslēpumu, bet arī sākt iepazīt Viņa gribu un tajā pieaugt.

Vēstulē Galatiešiem ir rakstīts:

Bet, kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja Savu Dēlu, dzimušu no sievas, noliktu zem bauslības, lai izpirktu tos, pār kuriem valdīja bauslība, ka mēs iegūtu bērnu tiesības. Bet, ka jūs esat bērni, to ir Dievs apliecinājis, sūtīdams Sava Dēla Garu jūsu sirdīs, kas sauc: Abba, Tēvs! Tātad tu vairs neesi kalps, bet bērns, bet, ja bērns, tad arī caur Dievu mantinieks.

Galatiešiem 4:4–7, autora izcēlums

Ņemiet vērā, ka apustulis Pāvils atkal raksta par dievbērnību – tagad vēstulē ticīgajiem Galatu draudzēm. Kāpēc viņš atkal un atkal pievērš tam draudzes uzmanību? Kāpēc tas ir tik svarīgi? Fakts ir tāds, ka pēc Ādama un Ievas krišanas, kas aprakstīta 1.Mozus 3. nodaļā, un pirms Jēzus Kristus ierašanās visa cilvēce atradās bārenības gara ietekmē. Tas dažādos laikos tika izteikts atšķirīgi (ķēniņu, praviešu un likuma laikmetā). Visos šajos gadsimtos cilvēkiem nebija debesu adopcijas. Kāpēc? Tādēļ, ka pēc krišanas garīgajā pasaulē izveidojās milzīga plaisa starp to, kas no debesīm, un kas no zemes, nebija savienojuma, nebija dievbērnības Gara, lai mūsu dzīvē ieviestu dēlu un meitu statusu. Debesis un zemi varēja savienot vienīgi caur Jēzus Kristus upuri, darot mūs par Dieva bērniem ar Svētā Gara palīdzību. Ļaujiet man to vēlreiz uzsvērt: debesis un zemi varēja savienot tikai zem Kristus galvas, bet mūsu dievbērnības statusu realizēt varēja tikai ar Svētā Gara palīdzību. Un Dievs to izdarīja. Aleluja!

Atgriezīsimies pie atklāsmes par dievbērnību. Jūs pievērsāt uzmanību tam, ka tad, kad Jēzus pildīja savu misiju uz zemes, viņa skatiens visu laiku bija vērsts uz Tēvu: viņš pastāvīgi runāja par Tēvu un Viņa Valstību, apbrīnoja Tēvu, neko neveica, kamēr neredzēja Tēvu to daram. Visa viņa uzmanība tika pievērsta Tēvam. Un viņš zināja, ka kādu dienu kļūs par durvīm, caur kurām mums pavērsies ceļš pie Tēva, un Dievs atkal apvienos savu ģimeni caur Savu Dēlu. Tāpēc visu, kas mums tagad ir no Dieva, mēs saņēmām caur Viņa Dēlu. Nedomājiet, ka tas viss ir mūsu tikumu, lūgšanu, kalpošanas dēļ! Mums vienmēr ir jāatceras krusts un jāzina, kāda cena ir tam, kas ir mūsu. Nekad nepārstājiet jūsmot par Jēzu, Viņa varoņdarbu un upuri mūsu dēļ!

Ir tikai viens ceļš pie Tēva, tuvības ar Viņu. Jēzus sacīja: ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani. (Jāņa 14:6) Ja Jēzus ir ceļš, tas nozīmē, ka Viņš mūs kaut kur ved un vada; tas nozīmē, ka šim ceļam ir galamērķis. Ņemiet vērā, ka Jēzus kā ceļš mūs noved nevis pie Dziedinātāja, nevis pie Adonaja, nevis pie Elohima, ... bet pie Tēva. Tāpēc, dārgais draugs, caur Kristu mums jānonāk mājās pie Tēva.

Ceļš Pie Tēva

Līdzībā par Pazudušo dēlu Jēzus ļoti detalizēti atklāja mūsu dievbērnības tapšanas procesu. Kādās gan interpretācijās es neesmu dzirdējis šo līdzību! Daudzi to citē evaņģelizācijas laikā, aicinot cilvēkus nožēlot grēkus. Tomēr ļaujiet man atzīmēt, ka šī līdzība galvenokārt atklāj mūsu dievbērnības un atveseļošanās noslēpumu.

Esmu pārliecināts, ka daudzi no jums ir lasījuši vai dzirdējuši šo līdzību no Lūkas evaņģēlija 15.nodaļas. Tātad tēvam bija divi dēli. Jaunākais saņēma mantojumu un aizgāja no mājām. Viņš gribēja kļūt neatkarīgs no sava tēva. Drīzumā viņš zaudēja visu un nonāca ļoti sarežģītā situācijā. Tālāk mēs lasām šādu frāzi Lūkas 15:17 — "pie atziņas nācis — šī frāze runā par piedzimšanu no augšas, grēku nožēlošanu un domāšanas veida maiņu... pie atziņas nācis Cik ļoti gan gribas, lai daudzi no mums reāli atgūtu sevis apzināšanos! Pat kristieši, īpaši tie, kas dzimuši kristīgās ģimenēs, bieži dzīvo zem reliģijas un citu cilvēku viedokļu spiediena, kādu ieskatu ietekmē. Tādam cilvēkam gribas pateikt: nu, nāc taču pie sevis! Iedziļinies Rakstos, sāc iepazīt Dievu. Sāc meklēt patiesību. Kad sāksi domāt patstāvīgi? Cik ilgi var atbilst citu cilvēku frāzēm? Sāc pārdomāt savu dzīvi, aicinājumu, likteni no Dieva. Nedzīvo pēc kāda